Kalibrēšanas izpratne vibrācijas mērījumos
Definīcija: Kas ir kalibrēšana?
Kalibrēšana ir process, kurā mērinstrumentu vai sensoru salīdzina ar zināmu augstākas precizitātes atsauces standartu un dokumentē saistību starp instrumenta izejas vērtību un patieso vērtību. vibrācija mērījumi, kalibrēšana to apliecina akselerometri, ātruma sensori un analizatori veic precīzus mērījumus un, ja nepieciešams, nodrošina korekcijas koeficientus, lai kompensētu novirzes no ideālas veiktspējas. Kalibrēšana nodrošina mērījumu izsekojamību atbilstoši valsts vai starptautiskajiem standartiem un ir nepieciešama kvalitātes sistēmām (ISO 9001), atbilstībai tiesību aktiem un uzticamiem stāvokļa uzraudzības datiem.
Regulāra kalibrēšana ir būtiska, jo sensoru jutība laika gaitā var mainīties novecošanās, temperatūras svārstību, mehāniska trieciena vai vides iedarbības dēļ. Bez kalibrēšanas tendenču dati kļūst neuzticami, kļūmju smaguma novērtējums neprecīzs un apkopes lēmumi — nepietiekami pamatoti.
Kāpēc kalibrēšana ir nepieciešama
Mērījumu precizitāte
- Sensoru jutība laika gaitā atšķiras no nominālās
- Tipiska nobīde: 1–51 TP3T gadā atkarībā no lietošanas
- Trieciens, temperatūra, novecošanās ietekmē kalibrēšanu
- Verifikācija nodrošina mērījumu precizitāti
Izsekojamība
- Salīdzinājumu ķēde, kas saista mērījumus ar valsts standartu (NIST, NPL utt.)
- Kalibrēšanas sertifikāta dokumentu izsekojamība
- Nepieciešams ISO 17025 akreditācijai
- Juridiskās un līgumiskās prasības
Kvalitātes nodrošināšana
- ISO 9001 pieprasa kalibrētu mērīšanas aprīkojumu
- Demonstrē mērīšanas procesa kontroli
- Nodrošina datu pārliecību
- Atbalsta lēmumu pieņemšanu
Konsekvence
- Salīdziniet mērījumus no dažādiem instrumentiem
- Nodrošiniet, lai visi programmas sensori mērītu konsekventi
- Nodrošina jēgpilnu tendenču noteikšanu vairākos instrumentos
Kalibrēšanas metodes
Primārā kalibrēšana (lāzera interferometrija)
Absolūtās atsauces metode:
- Salīdzina sensoru ar lāzera interferometru (mēra nobīdi ar nm izšķirtspēju)
- Sensors uzstādīts uz precīzijas kratītāja
- Paātrinājums/ātrums, kas aprēķināts no lāzera nobīdes mērījuma
- Visprecīzākā metode (nenoteiktība < 0.5%)
- Veic valsts laboratorijas un specializētas kalibrēšanas iestādes
Sekundārā kalibrēšana (salīdzināšana)
- Salīdziniet sensoru ar kalibrētu atsauces sensoru
- Abi sensori uz viena kratītāja
- Atsauces sensors nesen kalibrēts, izmantojot primāro metodi
- Visizplatītākā rutīnas kalibrēšanas metode
- Nenoteiktība parasti ir 1-3%
Sekojoša kalibrēšana
- Uzstādiet testa sensoru tieši uz atsauces sensora
- Abi piedzīvo vienu un to pašu kustību
- Salīdziniet rezultātus tieši
- Vienkārši un ātri
- Piemērots lauka pārbaudei
Rokas kalibrators
- Pārnēsājama ierīce, kas nodrošina zināmu vibrāciju (parasti 1 g pie 159,2 Hz)
- Ātra sensora/sistēmas pārbaude uz vietas
- Nav pilnīga kalibrēšana, bet gan funkcijas pārbaude
- Noderīga pārbaudēm pirms mērījumiem
Kalibrēšanas sertifikāts
Būtiska informācija
- Sensora identifikācija: Modelis, sērijas numurs
- Kalibrēšanas datums: Kad tiek veikts
- Jutīgums: Izmērītā vērtība (mV/g, pC/g utt.)
- Frekvences reakcija: Novirze no ideālā frekvenču diapazonā
- Nenoteiktība: Mērījumu nenoteiktības paziņojums
- Izsekojamība: Atsauce uz izmantotajiem standartiem
- Kalibrēšanas laboratorija: Akreditācijas informācija
- Nākamais izpildes datums: Kad nepieciešama atkārtota kalibrēšana
Kalibrēšanas intervāli
Ieteicamās frekvences
- Kritiski pielietojumi: 6–12 mēneši
- Vispārējā rūpniecība: 1–2 gadi
- Reta lietošana: 2–3 gadi
- Pēc trieciena/bojājumiem: Nekavējoties jāveic atkārtota kalibrēšana
- Jauns sensors: Pārbaudiet rūpnīcas kalibrēšanu
Intervālu ietekmējošie faktori
- Mērījumu kritiskums
- Lietošanas biežums un intensitāte
- Vēsturiskie dreifa rādītāji
- Vides apstākļi
- Normatīvās vai līgumiskās prasības
Lauka pārbaude
Starp kalibrējumiem
- Rokas kalibratora pārbaudes (reizi mēnesī vai pirms kritiska darba)
- Salīdzinājums ar atsauces sensoru
- Nulles pārbaude (izeja bez vibrācijas)
- Konsekvences pārbaudes (salīdziniet rādījumus starp sensoriem)
Pieņemšanas kritēriji
- Sertifikāta vērtības ±5% robežās: pieņemami lielākajai daļai rūpniecisko darbu
- ±2% robežās: laba veiktspēja
- Virs ±10%: nepieciešama atkārtota kalibrēšana vai nomaiņa
- Pēkšņas izmaiņas: noskaidrojiet cēloni (bojājumus, savienojuma problēmas)
Kalibrēšanas ieraksti
Dokumentācijas prasības
- Saglabāt kalibrēšanas sertifikātus
- Izsekot izpildes termiņiem
- Reģistrējiet visus atradumus, kas pārsniedz pieļaujamo toleranci
- Dokumentējiet korektīvos pasākumus
- Sensora nobīdes tendence vairāku kalibrēšanu laikā
Kalibrēšanas datubāze
- Centralizēta izsekošanas sistēma
- Automātiski atgādinājumi par kalibrēšanas termiņiem
- Vēsturiskie kalibrēšanas dati
- Instrumentu statusa izsekošana
Standarti un prasības
Kalibrēšanas standarti
- ISO 16063: Vibrācijas sensoru kalibrēšanas metodes
- ISO 5347: Akselerometra kalibrēšanas metodes
- ISO/IEC 17025: Kalibrēšanas laboratorijas kompetence
Akreditācija
- Priekšroka tiek dota ISO 17025 akreditētām laboratorijām
- NIST izsekojams ASV
- UKAS, DKD, COFRAC citās valstīs
- Akreditācija nodrošina kalibrēšanas kvalitāti
Labākā prakse
Kalibrēšanas programma
- Nosakiet kalibrēšanas intervālus visiem sensoriem
- Izmantojiet akreditētas kalibrēšanas laboratorijas
- Saglabāt kalibrēšanas ierakstus
- Sekojiet līdzi izpildes datumiem un nodrošiniet savlaicīgu kalibrēšanu
- Veiciet lauka pārbaudes starp kalibrējumiem
Apstrāde un kopšana
- Aizsargājiet sensorus no triecieniem un ļaunprātīgas izmantošanas
- Uzglabājiet pareizi, kad netiek lietots
- Uzmanīgi rīkojieties ar kabeļiem
- Dokumentējiet visus kritienus vai bojājumus
- Atkārtota kalibrēšana pēc iespējamiem bojājumiem
Kalibrēšana ir būtiska vibrācijas analīzes mērījumu kvalitātei. Regulāra kalibrēšana atbilstoši izsekojamiem standartiem, atbilstoša dokumentācija un sistemātiska verifikācija nodrošina, ka vibrācijas mērījumi laika gaitā saglabājas precīzi un uzticami, nodrošinot mērījumu pārliecību, kas nepieciešama efektīvai stāvokļa uzraudzībai, diagnostikai un apkopes lēmumu pieņemšanai rūpnieciskās iekārtās.