ISO 8579-1: Zobratu pieņemšanas kodekss. 1. daļa: Zobratu radītā gaisa skaņas jaudas līmeņa noteikšana

Kopsavilkums

ISO 8579-1 ir specializēts standarts, kas sniedz detalizētu procedūru slēgta reduktora radītā gaisa trokšņa mērīšanai un ziņošanai. Šis standarts ir "pieņemšanas kodekss", kas nozīmē, ka tas galvenokārt paredzēts ražotājiem un klientiem, lai pārbaudītu, vai jauna vai remontēta reduktora atbilst noteiktajam akustisko veiktspējas līmenim. Atšķirībā no vibrācijas analīze , kas koncentrējas uz konstrukcijas vibrāciju defektu noteikšanai, šis standarts attiecas uz kopējā skaņas jaudas līmeņa kvantitatīvu noteikšanu vides trokšņa kontroles un arodslimību aizsardzības nolūkos.

Satura rādītājs (konceptuālā struktūra)

Standarts ir detalizēts testa kods, kurā norādītas precīzas darbības, kas nepieciešamas, lai iegūtu precīzu un atkārtojamu trokšņa mērījumu:

1. 1. Darbības joma un mērīšanas princips:

   Šajā sākotnējā sadaļā ir definēts standarta specifiskais pielietojums, kas ir slēgtu reduktoru gaisa skaņas jaudas līmeņu noteikšana. Tas nepārprotami ir “pieņemšanas kodekss”, kas nozīmē, ka tā procedūras ir paredzētas, lai pārbaudītu atbilstību iepriekš saskaņotai akustiskajai specifikācijai starp ražotāju un pircēju. Pamatprincips ir aprēķināt skaņas jaudas līmeni, kas ir avota iekšēja īpašība, no virknes skaņas spiediena līmeņa mērījumu. To veic, veicot mērījumus vairākos, precīzi noteiktos punktos uz hipotētiskas virsmas, kas aptver reduktoru, tādējādi uztverot kopējo izstaroto skaņas enerģiju.

2. 2. Testa vide un apstākļi:

   Šajā nodaļā ir sniegtas stingras prasības attiecībā uz testa vietu un apstākļiem, lai nodrošinātu, ka vienīgā mērāmā skaņa nāk no pārnesumkārbas. Tajā norādīts, ka tests jāveic akustiskā vidē, kas tuvojas brīvam laukam, kas nozīmē, ka tuvumā nav atstarojošu virsmu, kas varētu sabojāt mērījumu. Ideāla ir bezatbalss kamera, taču var izmantot arī lielu, atvērtu āra telpu. Svarīgi ir tas, ka standarts nosaka, ka fona troksnis no visiem citiem avotiem (tostarp motora, kas darbina testa pārnesumkārbu) ir jāmēra atsevišķi un tam jābūt vismaz par 6 dB (vēlams vairāk nekā par 10 dB) zemākam nekā pārnesumkārbas troksnis. Ja fona troksnis ir pārāk augsts, tas piesārņos rezultātus un padarīs testu par nederīgu. Reduktors ir jādarbina arī ar noteiktu slodzi un ātrumu, jo šie apstākļi būtiski ietekmē radīto troksni.

3. 3. Instrumentācija:

   Šajā sadaļā ir norādītas testa veikšanai izmantotā aprīkojuma veiktspējas prasības. Tajā ir noteikts, ka jāizmanto 1. tipa (vai 1. klases) precīzijas Skaņas līmeņa mērītājs, mikrofonu un filtru komplektu, kas atbilst attiecīgajiem starptautiskajiem IEC standartiem. Tas nodrošina augstu precizitātes un konsekvences pakāpi mērījumu ķēdē. Standarts arī pieprasa izmantot Skaņas kalibrators tajā pašā precizitātes klasē. Tajā norādīts, ka visa mērīšanas sistēma (mikrofons, mērītājs, kabeļi) ir jākalibrē, izmantojot šo ierīci gan tieši pirms, gan tieši pēc skaņas mērījumu sērijas. Tas apstiprina, ka instrumenta jutība testa laikā nav mainījusies, kas ir būtiski derīgam pieņemšanas testam.

4. 4. Mērīšanas procedūra:

   Šis ir standarta normatīvais kodols, kurā sīki aprakstīti precīzi veicamie soļi. Tam nepieciešama hipotētiska scenārija definīcija. mērīšanas virsma kas pilnībā aptver pārnesumkārbu. Tā parasti ir taisnstūrveida paralēlskaldnis (kastes formas), kas novietots fiksētā attālumā (parasti 1 metra) no pārnesumkārbas atskaites virsmas. Pēc tam standarts nosaka minimālo mikrofonu pozīciju skaitu un to precīzu atrašanās vietu uz šīs virsmas. Paralēlskaldņa virsmai tas parasti ir deviņu punktu kopums, kas aptver četras malas, augšpusi un galvenās vietas starp tām. Skaņas spiediena līmenis tiek mērīts katrā no šiem punktiem, kamēr pārnesumkārba darbojas iepriekš saskaņotos stabilas slodzes un ātruma apstākļos. Šis vairāku punktu mērījums ir nepieciešams, lai precīzi aprēķinātu skaņas lauka vidējo vērtību un ņemtu vērā trokšņa virzību.

5. 5. Skaņas jaudas līmeņa aprēķins:

   Šajā nodaļā ir sniegtas matemātiskās formulas neapstrādātu datu apstrādei. Vispirms skaņas spiediena līmeņi (kas ir logaritmiskā dB skalā), kas izmērīti dažādās mikrofona pozīcijās, tiek logaritmiski vidēji aprēķināti, lai noteiktu vidējo skaņas spiediena līmeni visā mērīšanas virsmā. Šī vidējā vērtība pēc tam tiek izmantota, lai aprēķinātu skaņas jaudas līmenis (Lw)Šī aprēķina formula ņem vērā hipotētiskās mērīšanas virsmas laukumu (S). Galīgais skaņas jaudas līmenis ir viens skaitlis, izteikts dB un kas atspoguļo pārnesumkārbas izstaroto kopējo akustisko enerģiju. Šī vērtība nav atkarīga no mērīšanas attāluma un vides, padarot to par noteicošo metriku pieņemšanas pārbaudei.

6. 6. Reģistrējamā un ziņojamā informācija:

   Lai nodrošinātu testa rezultātu nepārprotamu, salīdzināmu un pilnīgu izsekojamību, šajā pēdējā sadaļā ir sniegts visaptverošs visu informācijas saraksts, kas jādokumentē oficiālajā testa ziņojumā. Tas ietver ne tikai galīgo aprēķināto skaņas jaudas līmeni, bet arī: pilnīgu reduktora aprakstu (modeli, sērijas numuru utt.); precīzus ekspluatācijas apstākļus (ieejas ātrumu, izejas griezes momentu, smērvielas veidu un temperatūru); detalizētu testa vides aprakstu, tostarp telpas skici un mikrofonu pozīcijas; visu izmantoto instrumentu sarakstu, tostarp sērijas numurus un kalibrēšanas datumus; un fona trokšņa mērījumu rezultātus. Šī stingrā dokumentācija nodrošina testa derīgumu un ļauj to nepieciešamības gadījumā droši reproducēt.

Galvenie jēdzieni

• Skaņas jauda pret skaņas spiedienu: Standarts koncentrējas uz skaņas *jaudas* noteikšanu, kas ir avota izstarotā kopējā akustiskā enerģija. Tā atšķiras no skaņas *spiediena*, kas faktiski tiek mērīts un mainās atkarībā no attāluma. Skaņas jauda ir konsekventāks pieņemšanas testa rādītājs.
• Pieņemšanas testa kods: Šis standarts nav diagnostikas rīks. Tā ir standartizēta “izturēja/neizturēja” testa procedūra. Klients pirkuma līgumā var norādīt maksimāli pieņemamo skaņas jaudas līmeni, un šis standarts nodrošina metodi atbilstības pārbaudei.
• Vibroakustiskā saite: Lai gan šis standarts mēra gaisā esošu skaņu, šīs skaņas pamatcēlonis ir pārnesumkārbas korpusa strukturālā vibrācija, ko savukārt izraisa zobratu sazobe. Tāpēc augsts trokšņa līmenis bieži vien korelē ar augstu vibrāciju pie Zobratu sazobes frekvence (GMF).

← Atpakaļ uz galveno indeksu